Vai tu pamanītu, ja Dievs tevi uzrunātu?

(Fil 2:1-13) Kur vien ir kāda aizstāvība Kristū, iedrošinājums mīlestībā, kopība Garā, ja ir kāda iejūtība un līdzjūtība, piepildiet manu prieku, būdami vienprātībā, kopīgā mīlestībā, vienoti dvēselē un domās; neko nedariet sāncensības vai tukšas slavas dēļ, bet pazemībā vērtējiet cits citu augstāk par sevi, rūpēdamies katrs ne tikai par savu labumu, bet arī par cita labumu. Lai jūsos ir tādas pašas domas kā Kristū Jēzū, kas, būdams Dieva veidā, neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu, un, tapis pēc cilvēka līdzības un būdams tāds pats kā cilvēks, viņš pazemoja sevi, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tādēļ arī Dievs viņu paaugstināja un dāvāja viņam vārdu, kas ir pāri visiem vārdiem, lai Jēzus vārdā visi mestos ceļos – kas debesīs, kas virs zemes un zem zemes – un lai katra mēle apliecinātu, ka Kungs ir Jēzus Kristus Dievam Tēvam par slavu.
Tādēļ, mani mīļie, kā jūs vienmēr esat bijuši paklausīgi – ne tikai man klātesot, bet daudz vairāk manā prombūtnē, kā tas ir tagad, – bijībā drebot, darbojieties savas pestīšanas labā, jo Dievs ir tas, kas pēc savas labās gribas rosina gan jūsu gribēšanu, gan darbošanos. 

Šajā apustuļa Pāvila vēstules fragmenta pēdējā teikumā ir kāda pārsteidzoša doma. Dievs nedarbojas tikai kaut kur ārpus mums – apstākļos, notikumos vai cilvēkos, kurus sastopam. Viņš darbojas 'mūsos'. Un Pāvils saka vēl vairāk: Dieva darbība skar gan mūsu gribu, gan mūsu rīcību.

Kā mēs šo Dieva darbību sevī pamanām? Dažkārt Dievs mūs uzrunā caur citiem cilvēkiem vai dzīves notikumiem. Taču ļoti bieži vieta, kurā Viņa vadību sākam apzināties, ir mūsu pašu prāts – doma, kas neatlaiž; jautājums, pie kura atkal un atkal atgriežamies; pēkšņa skaidrība par to, kas būtu jādara; kluss pamudinājums piezvanīt kādam, piedot, palīdzēt vai gluži pretēji – kaut ko nedarīt.

Pāvils turpat vēstulē filipiešiem mudina, lai mūsos būtu tādas pašas domas kā Kristū Jēzū (skat. Fil 2:5). Tas nozīmē, ka ticība skar ne tikai mūsu rīcību, bet arī veidu, kā domājam. Mūsu prāts nav mazsvarīga garīgās dzīves nomale. Tā ir vieta, kuru vērts kopt un sargāt.

Tas nav viegli pasaulē, kurā par mūsu uzmanību nemitīgi sacenšas ziņas, reklāmas, sociālie tīkli, video un vēl bezgalīgi daudz visa kā cita. Ne viss no tā ir slikts. Taču arī nevērtīgas lietas var piepildīt prātu tik pilnīgi, ka tajā vairs gandrīz nav klusuma. Un reizēm problēma nav tā, ka Dievs nerunā, bet gan tā, ka mums vairs nav vietas, kur Viņu sadzirdēt.

Protams, ikviena doma vēl nav Dieva balss. Tāpēc garīgajā dzīvē nepieciešama arī izšķiršana – lūgšana, Raksti, pacietība un godīga sevis pārbaude.
Tomēr Pāvila apsolījums paliek: Dievs darbojas mūsos. Varbūt viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir nevis piespiest Dievu runāt skaļāk, bet iemācīties dzīvot tā, lai mums būtu iespējams Viņu sadzirdēt.

Jo reizēm Dieva vadība nesākas ar balsi no debesīm. Tā sākas ar klusu domu, kurai beidzot esam atvēlējuši vietu.

Lasīt tālāk

Patiesība darīs Tevi brīvu

(Jņ 8:31–36) Tad Jēzus sacīja jūdiem, kas ticēja viņam: “Ja jūs paliekat manos vārdos, jūs patiesi esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” Tie viņam atbildēja: “Mēs esam Ābrahāma pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši. Kā tad tu saki: jūs kļūsiet brīvi?” Jēzus viņiem atbildēja: “Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs. Bet vergs nepaliek namā vienmēr, Dēls paliek vienmēr. Ja nu Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi."

Normens Vinsents Pīls (Norman Vincent Peale, 1898-1993), viens no 20.gadsimta ievērojamākajiem garīdzniekiem, ir teicis: “Tu esi nevis tas, ko Tu domā, ka esi, bet… ko Tu domā, tas Tu esi.” 
Vairums gadījumos tas, ko mēs darām, sākas mūsu domās. 

Vai esi domājis kā īsi raksturot cilvēku, kurš ir kristietis? 
Parasti atbilde uz šo jautājumu ietver sevī tādas idejas kā grēku nožēla un paļāvību uz Kristu. Un tas nav slikts raksturojums, bet vai esi padomājis, ko tas nozīmē?
Sengrieķu valodā vārds, kuru tulkojam kā 'grēku nožēlošana', ir metanoia, un tas ietver sevī nozīmi, ko varētu definēt kā 'mainīt savu prātu'. Tātad runa ir par mūsu domāšanas izmainīšanos.
Tas savukārt nozīmē to, ka bibliskā ideja par patiesu grēku nožēlošanu sevī ietver to, ka mēs tik daudz necenšamies mainīt sevi ar gribasspēku, bet gan ļaujamies Dieva Vārda pārveidojošajam spēkam, lai tas katru dienu atjaunotu mūsu prātu. 

Bībele skaidri māca, ka tas, kā un ko mēs domājam, nosaka to, kā mēs jūtamies, un tas, kā mēs jūtamies, nosaka to, kā mēs rīkojamies. Tātad, ja vēlies mainīt savu rīcību, Tev ir jāatgriežas pie pamatu pamata… un jāmaina veids, kādā Tu domā. 
Piemēram, varbūt dažkārt es izturos aizvainojoši. Kāpēc? Tāpēc, ka es jūtos aizvainots. Un vai zini, kāpēc es jūtos aizvainots? Tāpēc, ka es domāju aizvainojuma pilnas domas. (Tas pats attiecas uz dusmām, raizēm, iekāri un citiem destruktīviem domu modeļiem.)

Jēzus teica: "Jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus" (Jņ 8:32). Kad Tu balsti savu dzīvi, savu pasaules uzskatu un savu vērtību sistēmu uz patiesību; kad Tu dzīvo ar pareizām, patiesām un realitātē balstītām domām (nevis maldīgiem vai nepareiziem uzskatiem); kad Tava domāšana balstās uz atklāsmi, kas izriet no Dieva vārda – Tu tiksi atbrīvots. 

Tāpēc Viņš mums dod Savu Vārdu – Bībeli. Viņš dod atklāsmi par mīlestību, par piedošanu, par pieņemšanu, par dziedināšanu, par cerību, par nākotni…
Ja mēs ļausim šīm idejām, šiem vārdiem no Dieva Vārda - Bībeles ienākt mūsu domāšanā, tad tas rosina dzīvot tādu dzīvi, kādu Viņš mums novēl, lai mēs baudītu.

Lasīt tālāk