Dievs valda. Bet ko iesākt ar sliktajām/uztraucošajām ziņām?
Ivo Roderts | svētdiena, oktobris 18, 2026 | komentāru nav
(Ps 96) Dziediet Kungam jaunu dziesmu, dziedi Kungam, visa zeme!
Dziediet Kungam, slavējiet viņa vārdu, vēstījiet diendienā viņa pestīšanu!
Izstāstiet tautās viņa godu un visos ļaudīs – viņa brīnumus!
Liels ir Kungs un slavējams ļoti – bijājams viņš pār visiem dieviem, jo visi tautu dievi – tik elki, bet Kungs debesis radījis!
Diženums un slava viņam pa priekšu, spēks un godība viņa svētvietā!
Atzīstiet Kungam, tautu saimes, atzīstiet Kungam spēku un godu!
Atzīstiet Kunga vārda godu, nesiet upuri un ienāciet viņa pagalmos!
Klanieties Kungam svētajos mitekļos!
Drebi viņa priekšā, visa zeme!
Sakiet: tautās Kungs valda, nolicis pasauli, ka nepakustas, – viņš tiesās tautas pēc patiesības!
Lai priecājas debesis un lai līksmo zeme, lai krāc jūra un viss, kas tajā!
Lai gavilē lauki un viss, kas tajos!
Tad dziedās visi koki mežā – Kunga priekšā, jo viņš nāk, jo viņš nāk tiesāt zemi!
Viņš tiesās pasauli taisnībā un tautas savā patiesībā.
Pēdējo dienu ziņās lasām par apsūdzībām Venecuēlas bijušajam prezidentam Nikolasam Maduro saistībā ar politisko pretinieku un ASV pilsoņu spīdzināšanas organizēšanu. Nigērijā bruņoti uzbrucēji ieņēmuši armijas nometni un, pēc aculiecinieku ziņotā, nogalinājuši vismaz 25 karavīrus. Austrālijā bijušajam katoļu bīskapam piespriesti seši ar pusi gadi cietumā par divu jaunu pamatiedzīvotāju vīriešu seksuālu izmantošanu. Ukrainā, Kramatorskā, Krievijas aviobumba sprāgusi pie pasažieru pilniem autobusiem; vietējās varasiestādes ziņo par 30 bojāgājušajiem — vēl trīsdesmit cilvēkiem karā, kura upuru skaits turpina augt. Savukārt Polijā kādā pamatskolā piecpadsmitgadīgs bijušais skolēns uzbrukumā ar nazi nogalinājis 37 gadus vecu skolas darbinieci.
Ir grūti ticēt, ka Jahve valda vai ka Viņš ir sācis valdīt. Varbūt, ja Jēzus atnākšana pietuvināja Dieva valstību, šķiet, ka tagad tā atkal ir attālinājusies. Tomēr 96. psalms pasludina, ka Jahve patiešām ir sācis valdīt. Turklāt šeit acīmredzot ir runa ne tikai par Viņa valdīšanu radībā un dabā (kā tas ir 93. psalmā), bet arī politikā un vēsturē. Psalma autors un viņa tauta labi pazina tādas sava laika īstenības, kas līdzinās tam, par ko mēs šodien uzzinām no ziņām.
Parasti psalmos vispirms izskan aicinājums pielūgt Dievu, pēc tam tiek dots šīs pielūgsmes pamatojums vai atklāts tās saturs. Taču 96. psalmā šī secība atkārtojas nevis vienu vai divas, bet trīs reizes. Turklāt tur, kur parasti izskanētu aicinājums «Pielūgsim!», 96. psalms uzrunā citādi: «Dziediet… stāstiet… dodiet godu!» Šī atšķirība rodas tāpēc, ka lielākā daļa psalmu runā par Israēla tautas pielūgsmi, bet 96. psalms — par visas pasaules pielūgsmi. Runājot par Israēla pielūgsmi, dievkalpojuma vadītājs vai koris var uzrunāt «mūs» — cilvēkus, kuri ir klāt. Turpretī, runājot par tautu pielūgsmi, aicinājums tiek adresēts tiem, kuru šeit nav. Tas vienkārši izskan, it kā raidīts tukšā telpā. Ja kāds šo aicinājumu sadzird, tad tas atkal ir Israēls. Israēls dzird uzrunu, kas adresēta citiem, bet tā atgādina: viņu Dievs patiešām ir arī visu tautu Dievs; Viņš ir cienīgs, lai tautas Viņu atzītu, un reiz tās Viņu arī atzīs. Taču, kad psalms mudina savus klausītājus stāstīt par Jahves darbiem tautu vidū, vai tas nozīmē, ka viena tauta stāsta otrai? Vai arī Israēlam ir jāstāsta par Dieva darbiem citu tautu vidū?
Ir grūti ticēt, ka Jahve valda vai ka Viņš ir sācis valdīt. Varbūt, ja Jēzus atnākšana pietuvināja Dieva valstību, šķiet, ka tagad tā atkal ir attālinājusies. Tomēr 96. psalms pasludina, ka Jahve patiešām ir sācis valdīt. Turklāt šeit acīmredzot ir runa ne tikai par Viņa valdīšanu radībā un dabā (kā tas ir 93. psalmā), bet arī politikā un vēsturē. Psalma autors un viņa tauta labi pazina tādas sava laika īstenības, kas līdzinās tam, par ko mēs šodien uzzinām no ziņām.
Parasti psalmos vispirms izskan aicinājums pielūgt Dievu, pēc tam tiek dots šīs pielūgsmes pamatojums vai atklāts tās saturs. Taču 96. psalmā šī secība atkārtojas nevis vienu vai divas, bet trīs reizes. Turklāt tur, kur parasti izskanētu aicinājums «Pielūgsim!», 96. psalms uzrunā citādi: «Dziediet… stāstiet… dodiet godu!» Šī atšķirība rodas tāpēc, ka lielākā daļa psalmu runā par Israēla tautas pielūgsmi, bet 96. psalms — par visas pasaules pielūgsmi. Runājot par Israēla pielūgsmi, dievkalpojuma vadītājs vai koris var uzrunāt «mūs» — cilvēkus, kuri ir klāt. Turpretī, runājot par tautu pielūgsmi, aicinājums tiek adresēts tiem, kuru šeit nav. Tas vienkārši izskan, it kā raidīts tukšā telpā. Ja kāds šo aicinājumu sadzird, tad tas atkal ir Israēls. Israēls dzird uzrunu, kas adresēta citiem, bet tā atgādina: viņu Dievs patiešām ir arī visu tautu Dievs; Viņš ir cienīgs, lai tautas Viņu atzītu, un reiz tās Viņu arī atzīs. Taču, kad psalms mudina savus klausītājus stāstīt par Jahves darbiem tautu vidū, vai tas nozīmē, ka viena tauta stāsta otrai? Vai arī Israēlam ir jāstāsta par Dieva darbiem citu tautu vidū?
Starp citu, vēlāk arvien vairāk cittautiešu pievērsās jūdaismam, kļūstot par prozelītiem, vai arī pievienojās tā sauktajiem Dieva bijātājiem. Varbūt tas liecina, ka jūdi apzināti vai neapzināti pildīja šo uzdevumu — pasludināt Jahves darbus tautu vidū.
Kāpēc tautām būtu jādzied Jahves slava, kā tās aicina psalma sākums? Un kas liecina, ka Jahve ir sācis valdīt? Atbilde meklējama Dieva – Jahves – nestajā glābšanā un Viņa brīnumdarbos. Šie vārdi norāda uz tādiem notikumiem kā Israēla izglābšana no Ēģiptes un Jahves uzvara pie Niedru jūras, kā arī tautas atgriešana no trimdas Babilonijā. Šādi notikumi liecina, ka dievi, kurus pielūdz citas tautas, nav nekas, turpretī Jahve godībā valda savā debesu svētnīcā.
Tāpat kā izceļošanas stāsts un praviešu vēstījumi, arī šis psalms balstās pārliecībā, ka Israēla labā paveiktie darbi ir nozīmīgi ne tikai Israēlam, bet visai pasaulei. Tie atklāj, kā Dievs darbojas visā pasaulē, un norāda uz mērķi, uz kuru Viņš virza visu pasauli. Tāpēc tie dod tautām pamatu priecāties kopā ar Israēlu, pat ja pašas tautas to vēl nezina. Tām ir iemesls pievienoties Israēlam, nest Jahvem dāvanas un zemu noliekties Viņa priekšā. Ar šīm dāvanām tās drīkst ienākt Jahves pilī — Viņa paša pagalmos.
Šie notikumi arī liecina, ka Jahve patiešām ir sācis valdīt. Bieži vien ne Israēls, ne citas tautas nespēja saskatīt Viņa valdīšanas pierādījumus. Arī mums šodien, vērojot haosu pasaules vēsturē, viegli rodas bailes, ka pasaules politiskā kārtība brūk. Psalms mudina mūs uzlūkot tādus notikumus kā israēliešu izglābšana no ēģiptiešiem un babiloniešiem (un mēs tiem varam pievienot Jēzus nāvi un augšāmcelšanos) kā drošākas norādes uz to, kurp pasaule virzās, nekā drūmos notikumus, kurus viņi pazina un kurus arī mēs pazīstam no savas pieredzes vai par kuriem lasām ziņās. Šie glābšanas notikumi liecina, ka Jahve nāks īstenot savu varu visā pasaulē. Tie dod pamatu pielūgt Dievu ne tikai Israēlam un citām tautām, bet arī visai dabas pasaulei...
Kāpēc tautām būtu jādzied Jahves slava, kā tās aicina psalma sākums? Un kas liecina, ka Jahve ir sācis valdīt? Atbilde meklējama Dieva – Jahves – nestajā glābšanā un Viņa brīnumdarbos. Šie vārdi norāda uz tādiem notikumiem kā Israēla izglābšana no Ēģiptes un Jahves uzvara pie Niedru jūras, kā arī tautas atgriešana no trimdas Babilonijā. Šādi notikumi liecina, ka dievi, kurus pielūdz citas tautas, nav nekas, turpretī Jahve godībā valda savā debesu svētnīcā.
Tāpat kā izceļošanas stāsts un praviešu vēstījumi, arī šis psalms balstās pārliecībā, ka Israēla labā paveiktie darbi ir nozīmīgi ne tikai Israēlam, bet visai pasaulei. Tie atklāj, kā Dievs darbojas visā pasaulē, un norāda uz mērķi, uz kuru Viņš virza visu pasauli. Tāpēc tie dod tautām pamatu priecāties kopā ar Israēlu, pat ja pašas tautas to vēl nezina. Tām ir iemesls pievienoties Israēlam, nest Jahvem dāvanas un zemu noliekties Viņa priekšā. Ar šīm dāvanām tās drīkst ienākt Jahves pilī — Viņa paša pagalmos.
Šie notikumi arī liecina, ka Jahve patiešām ir sācis valdīt. Bieži vien ne Israēls, ne citas tautas nespēja saskatīt Viņa valdīšanas pierādījumus. Arī mums šodien, vērojot haosu pasaules vēsturē, viegli rodas bailes, ka pasaules politiskā kārtība brūk. Psalms mudina mūs uzlūkot tādus notikumus kā israēliešu izglābšana no ēģiptiešiem un babiloniešiem (un mēs tiem varam pievienot Jēzus nāvi un augšāmcelšanos) kā drošākas norādes uz to, kurp pasaule virzās, nekā drūmos notikumus, kurus viņi pazina un kurus arī mēs pazīstam no savas pieredzes vai par kuriem lasām ziņās. Šie glābšanas notikumi liecina, ka Jahve nāks īstenot savu varu visā pasaulē. Tie dod pamatu pielūgt Dievu ne tikai Israēlam un citām tautām, bet arī visai dabas pasaulei...
Un arī mēs esam ietverti šajā aicinājumā Viņu pielūgt.
* Aizgūts no Džona Goldingeja
0 comments:
Ierakstīt komentāru