Atgriešanās realitātē: Ziemsvētku labā vēsts ciešanu vidū

(Mt 2:13-23) Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tevi saukšu atpakaļ; jo Hērods meklē bērnu, lai viņu nonāvētu.” Un uzcēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un naktī devās prom uz Ēģipti. Tur viņš palika līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs ir runājis caur pravieti: no Ēģiptes es savu Dēlu aicināju.
Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piemānījuši, viņš ļoti apskaitās un nosūtīja pavēli apkaut visus bērnus Betlēmē un visā tās apkārtnē – divus gadus vecus un jaunākus, pēc tā laika, ko viņš bija uzzinājis no gudrajiem. Tad piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: balss dzirdama Rāmā, raudas un daudz vaimanu. Rāhēle apraud savus bērnus un nealkst mierinājuma, jo viņu vairs nav.
Bet, kad Hērods nomira, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī Ēģiptē un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un dodies uz Israēla zemi, jo tie, kas tīkoja pēc bērna dzīvības, ir miruši.” Un cēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un atnāca uz Israēla zemi. Bet, izdzirdējis, ka Jūdejā Arhelajs valda sava tēva Hēroda vietā, viņš baidījās turp doties un, sapnī brīdināts, devās uz Galilejas apgabalu. Turp atnācis, viņš apmetās Nācaretē. Tā piepildījās, ko Kungs ir runājis caur praviešiem: viņu sauks par Nācarieti. 

Reālā dzīve mūs ļoti bieži izaicina ar strauju atgriešanos ikdienas realitātē pēc Ziemsvētkiem, kad svētku gaismu un prieku nomaina dzīves sāpes, nogurums un nemiers. 

Evaņģēlija lasījums par ķēniņu Hērodu un Betlēmes bērnu nogalināšanu skarbi atgādina, ka Ziemsvētku stāsts nav pasaka, bet cieši saistīts ar cilvēku ciešanu realitāti. Daudziem cilvēkiem arī svētku laikā sāpes nekur nepazūd, tāpēc “atgriešanās realitātē” patiesībā nozīmē atgriezties pie tā, kas nekad nav bijis zudis. Tieši tāpēc Bībeles vēsts par Kristus dzimšanu ir balstīta īstajā dzīvē, nevis saldā ilūzijā. 
Vēstulē ebrejiem uzsvērts, ka Jēzus kļuva līdzīgs cilvēkiem visā, ka pestīšana ved nevis apkārt ciešanām, bet caur tām. 

Arī evaņģēlijos Jēzus dzimšana ir saistīta ar trūkumu, noraidījumu un briesmām. Mateja evaņģēlijs īpaši asi parāda vardarbību, kas vērsta pret nevainīgiem bērniem, atklājot pasaules nežēlīgo realitāti. 

Šī realitāte joprojām turpinās arī mūsdienās, un nav pāris vienkāršu vārdu, kas to padarītu mazāk sāpīgu. Cerība rodas tikai Kristus krusta un augšāmcelšanās gaismā. Dievs neizvēlas cīnīties ar vardarbību ar vardarbību, bet stājas tai pretī ar mīlestību. Šī mīlestība atver jaunu dzīves ceļu, kuru Jēzus ir iesācis un kurā Viņš aicina sekot arī visus mūs. 
Tā ir labā vēsts: Kristus, kas pats ir cietis, spēj palīdzēt tiem, kas tiek pārbaudīti. Ar šo cerību arī Tu esi aicināts jaunajā gadā dzīvot kā jauns cilvēks Kristū, ejot cauri realitātei, nevis bēgot no tās.