Gans, kurš zina ceļu cauri visam
(Ps 23) Kungs ir mans gans, man netrūks nekā. Zaļās ganībās viņš mani gulda, pie rāmiem ūdeņiem viņš mani ved, manu dvēseli atveldzē, vada mani pa taisnības ceļiem sava vārda dēļ, pat ja iešu pa nāves ieleju, ļauna nebīšos, jo tu esi ar mani, tavs zizlis un spieķis drošina mani.
Tu saklāj galdu manu naidnieku priekšā, ar eļļu tu svaidi man galvu, mans kauss plūst pāri.
Patiesi, dāsnums un žēlastība mani pavadīs, es pārnākšu Kunga namā uz mūžu.
Vecās Derības pētnieks Džons Goldingejs (John Goldingay), skaidrodams 23. psalmu, stāsta par kādu rekolekciju centru kalnu pakājē netālu no savas toreizējās dzīvesvietas Dienvidkalifornijā. Ik rudeni viņš tur kopā ar citiem mācībspēkiem piedalījās kopīgā saietā.
Kādā reizē centra jaunais vadītājs viņiem bija devis padomu, kādu tie iepriekš nebija dzirdējuši. Ja centra teritorijā sastopat lāci, nemēģiniet bēgt, jo lācis spēj skriet ātrāk par cilvēku.
Goldingejs atzīst, ka vairs neatceras, ko tādā gadījumā vajadzējis darīt. Taču viņš nolēmis pastaigā neiet. It īpaši pēc tam, kad vadītājs piebildis: ja nenokāpsiet no takas, klaburčūska jums, visticamāk, neuzbruks, turklāt pēdējā laikā nav manīta arī neviena puma... *
Betlēmes laukos, kur Dāvids ganīja aitas, pumas un klaburčūskas gan nedzīvoja. Bet savādāk apvidus varēja būt līdzīgs. Arī tur ielejas un gravas iesniedzas kalnos, un ganiem vajadzēja lielu izveicību, lai pa tiem vadītu augšup savas aitas. Gani būtu zinājuši par lāčiem un lauvām, un būtu pratuši vislabāk ar tiem tikt galā. Sastopot kādu no šiem radījumiem, nūja būtu bijusi svarīgs aizsardzības līdzeklis.
Ielejas var būt arī diezgan dziļas, un vismaz ziemā un pavasarī pa dažām no tām tek strauti. Vietās, kur ir avoti vai ilgāk saglabājas ūdens, veģetācija ir daudz bagātīgāka nekā atklātajos pakalnos — aug krūmi un koki. Tāpēc dziļākajās ielejās var būt ēnains un mazliet draudīgs, un šī ēna asi kontrastē ar spožo sauli augšā.
Kādā reizē centra jaunais vadītājs viņiem bija devis padomu, kādu tie iepriekš nebija dzirdējuši. Ja centra teritorijā sastopat lāci, nemēģiniet bēgt, jo lācis spēj skriet ātrāk par cilvēku.
Goldingejs atzīst, ka vairs neatceras, ko tādā gadījumā vajadzējis darīt. Taču viņš nolēmis pastaigā neiet. It īpaši pēc tam, kad vadītājs piebildis: ja nenokāpsiet no takas, klaburčūska jums, visticamāk, neuzbruks, turklāt pēdējā laikā nav manīta arī neviena puma... *
Betlēmes laukos, kur Dāvids ganīja aitas, pumas un klaburčūskas gan nedzīvoja. Bet savādāk apvidus varēja būt līdzīgs. Arī tur ielejas un gravas iesniedzas kalnos, un ganiem vajadzēja lielu izveicību, lai pa tiem vadītu augšup savas aitas. Gani būtu zinājuši par lāčiem un lauvām, un būtu pratuši vislabāk ar tiem tikt galā. Sastopot kādu no šiem radījumiem, nūja būtu bijusi svarīgs aizsardzības līdzeklis.
Ielejas var būt arī diezgan dziļas, un vismaz ziemā un pavasarī pa dažām no tām tek strauti. Vietās, kur ir avoti vai ilgāk saglabājas ūdens, veģetācija ir daudz bagātīgāka nekā atklātajos pakalnos — aug krūmi un koki. Tāpēc dziļākajās ielejās var būt ēnains un mazliet draudīgs, un šī ēna asi kontrastē ar spožo sauli augšā.
Varbūt strauji plūstošais ūdens aitām šķistu mazliet biedējošs, taču gans zinātu, kur straume kļūst mierīgāka. Viņš arī zinātu, kur mitruma dēļ aug zāle un kur ēna neļauj tai nokalst svelmainajā karstumā. Viņš zinātu, kur aug koki vai krūmi, kuru augļus var notriekt ar spieķi.
Tā ganāmpulks ir drošībā, un tam nekā netrūkst. Gans par to uzticīgi rūpējas.
Šī aina manuprāt palīdz ieraudzīt, ko nozīmē psalma vārdi: „Kungs ir mans gans.” Tāpat kā avis ir drošībā sava gana aprūpē, cilvēks ir drošībā, ja viņa gans ir Jahve.
Tas, ka Viņš ir Jahve, nozīmē, ka Viņš ir uzticīgs Dievs, kurš aktīvi gādā, lai Viņa ļaudīm būtu viss nepieciešamais un viņi būtu pasargāti. Tāpēc Jahve rīkojas šādi „sava vārda dēļ” — lai būtu tas, par kuru Viņu pasludina Viņa vārds.
Psalma otrajā daļā cauri tēlainajai valodai izspraucas burtiskā realitāte. Psalms mūs mudina apliecināt paļāvību, ka mēs varam stāties pretī lāču un lauvu līdziniekiem cilvēku pasaulē. (Salīdzinājumam varam atcerēties 22. psalma buļļus, vēršus, lauvas un suņus.)
Mēs varam stāties tiem pretī, jo Dievs mūs aizsargā ar savu nūju, tāpat kā gans sargā savas avis.
Kā gans sagādā savām aitām ganības, tā Jahve mums dod visu nepieciešamo — un pat dod to pārpilnībā. Psalms ļauj iztēloties, kā ienaidnieki ārpus mūsu nometnes redz mūs tajā: gludi noskūtus, saposušos un baudām maltīti. Tomēr viņi nespēj mums piekļūt — gluži kā zvēri klajuma malā nespēj iekļūt aitu aplokā.
Avis var vajāt savvaļas zvēri, bet cilvēkus — viņu ienaidnieki. Tomēr, lai ko arī nāktos piedzīvot, tomēr mums ir Dieva apsolījums: Viņa labestība un uzticība būs ar mums.
Un vēl vairāk, ja reizēm ikdienas dzīvē mēs esam nošķirti no vietas, kur varētu izbaudīt Dieva labestību un uzticību visā pilnībā, tad varam steigties uz tuvāko dievkalpojumu sastapt Dievu, un sastapt Dieva ļaudis.
Tā ganāmpulks ir drošībā, un tam nekā netrūkst. Gans par to uzticīgi rūpējas.
Šī aina manuprāt palīdz ieraudzīt, ko nozīmē psalma vārdi: „Kungs ir mans gans.” Tāpat kā avis ir drošībā sava gana aprūpē, cilvēks ir drošībā, ja viņa gans ir Jahve.
Tas, ka Viņš ir Jahve, nozīmē, ka Viņš ir uzticīgs Dievs, kurš aktīvi gādā, lai Viņa ļaudīm būtu viss nepieciešamais un viņi būtu pasargāti. Tāpēc Jahve rīkojas šādi „sava vārda dēļ” — lai būtu tas, par kuru Viņu pasludina Viņa vārds.
Psalma otrajā daļā cauri tēlainajai valodai izspraucas burtiskā realitāte. Psalms mūs mudina apliecināt paļāvību, ka mēs varam stāties pretī lāču un lauvu līdziniekiem cilvēku pasaulē. (Salīdzinājumam varam atcerēties 22. psalma buļļus, vēršus, lauvas un suņus.)
Mēs varam stāties tiem pretī, jo Dievs mūs aizsargā ar savu nūju, tāpat kā gans sargā savas avis.
Kā gans sagādā savām aitām ganības, tā Jahve mums dod visu nepieciešamo — un pat dod to pārpilnībā. Psalms ļauj iztēloties, kā ienaidnieki ārpus mūsu nometnes redz mūs tajā: gludi noskūtus, saposušos un baudām maltīti. Tomēr viņi nespēj mums piekļūt — gluži kā zvēri klajuma malā nespēj iekļūt aitu aplokā.
Avis var vajāt savvaļas zvēri, bet cilvēkus — viņu ienaidnieki. Tomēr, lai ko arī nāktos piedzīvot, tomēr mums ir Dieva apsolījums: Viņa labestība un uzticība būs ar mums.
Un vēl vairāk, ja reizēm ikdienas dzīvē mēs esam nošķirti no vietas, kur varētu izbaudīt Dieva labestību un uzticību visā pilnībā, tad varam steigties uz tuvāko dievkalpojumu sastapt Dievu, un sastapt Dieva ļaudis.
* Aina aizgūta no Džona Goldingeja 23. psalma skaidrojuma grāmatā "Psalms for Everyone, Part 1".
